Vai Krievija var ietekmēt vai pat izjaukt pasaules graudu tirgus kārtību

Kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija un Ukraina ir cīnījušās par savu vietu pasaules graudu tirgū. Un kā izrādās šīs valstis var būt ietekmīgi spēlētāji. Ukraina ir trešā lielākā kukurūzas eksportētājvalsts pasaulē un sestā kviešu eksportā. Savukārt Krievija ierindojas piektajā vietā kviešu eksportā.

Vai pasaule ir noticējusi, ka Krievija pakļausies vispārpieņemtajiem tirgus noteikumiem? Varbūt ir pienācis laiks, kad par šo šķietamo lētticību būs jāmaksā?

Ar Ukrainas un Krievijas graudu eksporta daudzumiem pasaules tirgus ir sācis rēķināties un būtiskas izmaiņas šajā reģionā skar gan ASV zemnieku, gan ES, gan arī zemnieku Latvijā.

Krievija ir “iebarojusi” savus pretiniekus, un pašreiz ar platu smīnu sejā vēro, kurš uzdrošināsies kratīt pirkstu un nosodīt agresiju Ukrainā.

ASV ir lielākā kviešu eksportētājvalsts pasaulē un tās diplomāti nav vienīgie, kas uzmanīgi seko atklāti izvērstajam konfliktam starp Krieviju un Ukrainu. Iespējams, ka pat vēl uzmanīgāk to vēro ASV lauksaimniecībā nodarbinātie. Ko šis konflikts nozīmē? Lielo iespēju vai zaudējumu? No vienas puses, politiskās prognozes un iespējamās lauksaimniecības grūtības Ukrainā ir iemesls graudu cenas kāpumam. No otras puses Krievija ir “lielais klients” ASV zemnieku saražotās kukurūzas un mājputnu noietam, kas varētu mainīties pie kaut kādām nopietnākām ASV ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju. Ir jāņem vērā arī sekas, kas varētu skart vai ir jau skārušas lielākās graudu tirdzniecības kompānijas kā Bunge, ADM, Cargill, kuru pamatmājvieta ir ASV.

ASV mājputnu audzētāji ir noraizējušies par Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas kritumu pret ASV dolāru. Un ne bez pamata, jo pagājušajā gadā ASV zemniekiem Krievija ar 304 000 tonnām  bija otra lielākā mājputnu gaļas iepircēja aiz Meksikas. Tādā pat ekonomiskajā atkarībā no Krievijas un Ukrainas ir nonākuši arī citi ASV ar lauksaimniecību saistītie uzņēmumi, piemēram John Deer tehnika, pesticīdu un graudaugu sēklas kompānijas, kā Monsanto u.c. Savukārt par valūtas svārstībām “pareizajā virzienā” priecājas graudu uzpircēji, kam vājā Ukrainas un Krievijas valūta ļauj papildus nopelnīt. Taču prieks var izrādīties īslaicīgs, jo Ukrainas zemnieki visticamāk, lai nodrošinātos pret vietējās valūtas devalvāciju, “pieturēs” graudus nepārdotus pēc iespējas ilgāk.

Kviešu cenas lēciens pagājušā nedēļā ir iepriecinājis zemniekus visa pasaulē, taču kopējam tirgum šāds izrāviens ir bīstams un nevēlams. Ukrainas un Krievijas ierobežota dalība vai politiska norobežošana no graudu eksporta var uzdzīt cenu debesīs, bet tik pat labi tā var novest šķietami sakārtoto graudu tirdzniecību biržās līdz sabrukumam. Tas gan nenozīmē, ka pasaulē pārtrauks ēst maizi un patērēt citus graudu produktus, taču haosu pāris sezonu garumā graudu tirgū tas var izraisīt.

Pasaulei joprojām ir neskaidra Ukrainas un Krievijas loma graudu tirgū tuvākajā nākotnē, ko var ietekmēt gan politiski lēmumi, gan zemnieku pretreakcija uz jaunradītajiem apstākļiem. Cik būtiska ietekme uz nākamo ražu būs lauksaimniecības kreditēšanas ierobežošanai Ukrainā un starptautisko graudu uzpircēju uzvedībai šajā reģionā? Lai tirgotos starptautiskajā tirgū, valstij ir ilglaicīgā periodā jāpierāda stabilitāte, uzticamība, spēja nodrošināt kvalitātes prasības un līgumu savlaicīgu izpildi. Vai Ukraina to spēj un vai Krievija to grib?

Vai tiešām Krievija var būt dalībnieks spēlē, kur noteikumus ir rakstījušas citas valstis? Vai Krievija ļaus šajā spēlē piedalīties Ukrainai?

Latvija ir ierauta līdzi šajā straumē un pasaules lielvalstu uzvedība, risinot vai tieši pretēji nerisinot Krievijas – Ukrainas konfliktu, tieši ietekmēs Latvijas zemnieku tirdzniecības iespējas un graudu cenu. Iespējams, ka virziens, kurā tas ies, jau savu gaitu ir uzsācis. Kaut kur pieņemti, bet skaļi neizteikti, politiskie lēmumi, parakstīti dokumenti, noslēgti vai nenoslēgti darījumi un realizācijai nodotās biznesa stratēģijas būs tie stūrakmeņi, kas noteiks turpmāko tirgus virzību.

Neskatoties uz lielvalstu sapītajām attiecībām, kas neļauj paust loģiskus un civilizētajai pasaules daļai saprotamus lēmumus, privātais biznesa sektors ies savu ceļu un daudzas lietas sakārtosies pašas no sevis. Ekonomiskās sankcijas, atbilstošas uzņēmējdarbības riskam attiecīgajā reģionā, būs jūtamas neatkarīgi no oficiāli starpvalstu līmenī noteiktajām. Par to gādās privātā biznesa bezemociju aprēķins.