Untumainais augusts!

          Beidzoties jūlija mēnesim likās, ka nu jau var uzelpot, jo bažīties par laikapstākļiem vairs nevajadzēs, tomēr šī gada augusts pārsteidza.

          Pirmie negaisa postījumu pieteikumi pienāca pašā augusta sākumā  no Bauskas novada zemniekiem, kur krusa bija daļēji izkūlusi rapsi un arī ziemas kviešu laukus.

          Pagāja desmit dienas, kad negaisa mākoņi skāra jau daudz plašākas teritorijas. Dažviet krusa atkārtoti radīja postījumus nenokultajos rapša laukos, kā arī radīja no 70% līdz 90% lielus ražas zudumus skartajās platībās. Bauskas novadā ievērojami samazināja potenciālo ražu lauka pupu sējumos. Aculiecinieki stāsta, ka krusas graudi esot bijuši tik lieli, ka atstājuši “buktes” automašīnu virsbūvēs un pamatīgus caurumus tikko sastrādātajā, vēl irdenajā augsnē. Šie negaisa mākoņi virzījās tālāk uz Vidzemi un Latgali. Līdz ar to zaudējumu pieteikumus saņēmām arī no citiem reģioniem.

          Lielākos postījumus augustā radīja spēcīgas lietusgāzes. Latgalē un Ziemeļvidzemē diennakts laikā nolija pusotra mēneša norma un rezultātā applūda plašas teritorijas. Spēcīgās lietusgāzes un dažviet arī vētras stipruma vējš radīja plašus postījumus - izskaloti jauniesētie sējumi, daudzviet vēl nenobriedušie vasarāji tika sagāzti veldrē, salauzti labību stiebri un rapša stublāji.

          Pēc radītajiem postījumiem tika vērsta kritika pret apdrošinātājiem, ka plūdu radītie postījumi nav iekļauti polisē,  bet ir jāvērš uzmanība uz to, ka polise paredz segumu par  biežāk sastopamajiem laikapstākļu ražu samazinošiem bojājumiem. Plūdi ir ārkārtas situācija, kā arī diezgan reta parādība un parasti ietver salīdzinoši mazas teritorijas. Tos var izraisīt arī nesakopta meliorācijas infrastruktūra. Iekļaujot plūdu risku polisē, attiecīgi sadārdzinātos polises cena visā Latvijas teritorijā.   Jāatzīmē, ka šobrīd vairāk kā 60% gadījumos lauksaimnieki ir izvēlējušies apdrošināt sējumus tikai pret krusas radītiem bojājumiem.

          Piekrītam, ka pēdējos gados laikapstākļu izmaiņas spēcīgāk skar arī Latvijas teritoriju, atstājot arvien nelabvēlīgāku ietekmi uz lauksaimniecības sektoru. Līdz ar to piedāvātie apdrošināšanas produkti nākotnē būtu pilnveidojami. Šajā sakarībā apsekojot apdrošinātos laukus, fiksējam plūdu radīto postījumu apmēru, šo darbu veic arī Lauku atbalsta dienests visā teritorijā, kurā tika pasludināta ārkārtas situācija. Pēc datu un situācijas analīzes, veiksim sarunas par iespēju apdrošināt plūdu risku Latvijā.