Svaigākās prognozes 2014. gada ražai Eiropas Savienībā

Neskatoties uz Latvijā gaidāmo rapšu ražas kritumu par 21% attiecībā pret iepriekšējo gadu, ES valstīs kopā tiek prognozēts 10% rapšu pieaugums. Salīdzinot ar maijā doto prognozi, asociācija ir papildus samazinājusi prognozi Latvijai par 5%, un tā ir pati sliktākā prognoze starp pārējām ES valstīm. Kopīgo ES valstu rapšu kūlumu tiek plānots palielināt pamatā uz Francijas (+21%), Vācijas (+2%), Lielbritānijas (+15%), Itālijas (+26%), Dānijas (+3%), Polijas (+11%), Bulgārijas (+70%), Ungārijas (13%), Rumānijas (+49%) un pat Igaunijas (+6%) rēķina. Izskatās, ka Lietuva noturēsies iepriekšējā gada līmenī.

ES vairs netiek prognozēta kviešu ražas samazināšanās. Kopš maija asociācija ir saskatījusi papildus aptuveni 6 mlj. tonnu kviešu, kas kopīgajai ES kviešu ražai pret iepriekšējo sezonu dod gandrīz 4% pieaugumu. Pieaugumu noteikti nav sagaidāms no Latvijas kūluma, kas šajā sezonā tiek prognozēts par aptuveni 20% zemāks. Sliktāka prognoze par Latvijai doto ir tikai Spānijai (-26%) un Portugālei (-22). Plānots, ka visražīgākā sezona būs Zviedrijā (+50%), Lielbritānijā (+31%), Dānijā (+26%), Īrijā (+23%) un Somijā (+17%).

Pirmo vietu starp ES valstīm Latvija ieņem pret prognozētās miežu ražas procentuālo pieaugumu (+55%). Latvijai seko Rumānija (+54%), Bulgārija (+17%) un Lietuva (+17%). Kopīgajai ES valstu miežu ražai tiek prognozēts aptuveni 6% kritums. Kritums ir gaidāms gan uz samazināto platību (-164 000 ha) gan plānotās ražības rēķina (-0,34 t ziemājiem un -0,56 t vasarājiem). Latvijas zemnieki šajā sezonā miežu sējumu platības ir palielinājuši par aptuveni 55 000 ha.

Rudzu ražai ES tiek prognozēts aptuveni 7% kritums (Latvijā -17% samazinājums). Savukārt kukurūzas raža tiek plānota aptuveni pagājušās sezonas līmenī (-3%). Ko var minēt arī par tritikāli (-0,5%) un auzām (-4%).

Kopīgais graudu ražas pieaugums 2014.gadā ES valstīm tiek prognozēts aptuveni 1%. Aprēķinātās procentuālās izmaiņas varētu nešķist būtiskas, lai bez papildus apstākļiem ietekmētu cenas virzību vienā vai otrā virzienā, taču jāņem vērā, ka cenu lielā mērā ietekmē konkrētās kultūras deficīts un aizvietojamības iespējas. Summējot iepriekš minēto kviešu ražas pieaugumu un miežu ražas kritumu, nevar nonākt pie secinājuma, ka kviešu cena kritīsies un miežu cena kāps – it īpaši, ņemot vērā, ka pašreizējā brīdī miežu cenas attiecība pret kviešu cenu ir attālinājusies, par sliktu miežiem. Tāpat, prognozējot cenas virzību, jāņem vērā pasaules kopīgā graudu raža un politiskie notikumi svarīgākajās graudu audzētājvalstīs.

LPKS LATRAPS graudu nodaļas vadītāja

Inese Singelmane