Šī brīža noteicošie faktori kviešu cenu izmaiņās!

Pēdējos gados pasaulē ir bijuši labvēlīgi laikapstākļi lauksaimniecībai un tas katru gadu atspoguļojies ar rekordlielu novākto kviešu ražu. Rezultātā tirgū dominējis produkcijas pārpalikums un jaunu ziņu trūkums, kas varētu veicināt strauju cenas augšupeju.

Ja atskatāmies uz pēdējo 5 gadu tendencēm, tad, galvenokārt, strauji cenu kāpumi bijuši saistīti ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, vai arī spekulācijām par laikapstākļiem lielākajos lauksaimniecības reģionos, piemēram, ASV un Eiropā. ASV 2012. gadā tas bijis sausums, 2015. gadā īsi pirms ražās novākšanas karstuma vilnis Eiropā u.c.

Pagājušajā nedēļā piedzīvojām strauju cenu kāpumu biržā. Ja salīdzinām, “KVIEŠU EURONEXT (MATIF) DECEMBRA 2017” līguma cenu izmaiņas, tad 17.06.2017. tirdzniecība tika noslēgta pie 177,25 EUR, kas ir gandrīz 8 EUR virs cenas, ko redzējām jūnija sākumā. Arī jaunā nedēļa iesākusies ar strauju cenu kāpumu.

Šāds līmenis redzēts šogad februārī, taču tas nenostabilizējās un cenas ieslīga stagnācijā un turpināja atspoguļot raizes par lielo graudu pārpalikumu.

Ja tika sekots līdzi cenu izmaiņām biržā, tad noteikti radies jautājums: kas pēdējās nedēļas laikā ir licis pieaugt cenu svārstību amplitūdai?

Šobrīd galvenais fokuss tirgū ir uz laikapstākļiem visā pasaulē, ASV, Eiropā, Austrālijā.

ASV

Sākotnēji jāmin, ka reaģējot uz tendencēm graudu tirgū, šajā sezonā ASV tika samazinātas kviešu sējumu platības par aptuveni 8-10%, kas vairākkārt lika cenām īslaicīgi kāpt biržā (februāra vidus, aprīļa sākums).

Vēlāk ASV piedzīvoja neraksturīgus laikapstākļus aprīļa pēdējās dienās, maija sākumā. Apjomīga sniega vētra skāra galvenos audzēšanas reģionus, atstājot tos zem sniega kārtas. Pāris dienu laikā EURONEXT (MATIF) cena uzkāpa līdz 176 EUR atzīmei, tomēr ne uz ilgu laiku, jo, sniegam nokūstot, bija redzams, ka situācija nav dramatiska un pārējā pasaulē problēmas vēl nebija novērojamas.

Šobrīd ASV ir atgriezusies uzmanības centrā ar zemo nokrišņu līmeni. Zemāk (kartē) redzams apkopojums par nokrišņiem pēdējo 4 nedēļu laikā pret ikgadējo nokrišņu normu.

Zemais nokrišņu daudzums ir viens no iemesliem, kas novedis pie tā, ka tikai 45% no ASV vasaras kviešu sējumiem tiek vērtēti labā un izcilā līmenī. Savukārt, pagājušajā gadā 67% sējumu tika vērtēti kā labi un izcili šajā laikā. Arī situācija ziemas kviešu sējumos ir pesimistiska. Tikai 50% sējumi ir labā un izcilā stāvoklī, kamēr pagājušā gadā tas bija 61%. 

Šobrīd lietus tiek prognozēts nedēļas otrajā pusē, kas varētu uzlabot esošo situāciju. Tajā pašā laikā prognoze nākamajām nedēļām (zemāk) norāda uz nokrišņu daudzumu, kas ir līdz 15% zem ikgadējās normas galvenajos audzēšanas reģionos. 

Situācija ASV ir atmodinājusi tirgu, radot jautājumu par to, ar kādas izcelsmes kviešiem tiks aizvietota iztrūkstošā ASV kviešu kvalitāte. Skatoties uz novākšanas periodiem un kviešu kvalitāti, “skatieni” tiek raidīti Eiropas un Krievijas virzienā. Taču situācija Eiropā arī nav izcila.

Eiropa

Arī Eiropā pēdējās nedēļas laikā ir pieaugušas bažas par laikapstākļu nodarītiem ražas zaudējumiem. Turpmākās laikapstākļu prognozes paredz karstuma/ sausuma vilni Rietumeiropā ar vidējo temperatūru par 2-8 ⁰C augstāku, nekā norma. Prognozēts, ka karstums sasniegs pat +42 ⁰C atzīmi. Augstas temperatūras arī Centrāleiropā, taču atšķirībā no Rietumeiropas, ar nokrišņiem.

Saskaņā ar pēdējām aplēsēm attiecībā uz sagaidāmo ražu galvenajā kviešu audzētājvalstī Eiropā – Francijā, prognozes nav iepriecinošas. Francijas sējumu kopplatības samazinājums un laikapstākļi pavasarī nav bijuši labvēlīgi ziemāju sējumiem. Nokrišņi maijā nav spējuši kompensēt trūkstošo mitrumu pēdējo mēnešu laikā. Tāpat arī zemās temperatūras aprīlī nav veicinājušas ražas potenciālu. Prognozētā kopraža ir zem piecu gadu vidējās ražas, ja netiek ņemts vērā aizvadītais gads, kas bijis sliktākais vismaz pēdējo 30 gadu laikā. 

Rezultātā, jau vismaz trešo reizi tiek pasliktināts arī sējumu stāvokļa novērtējums. Šobrīd Francijā 74% sējumu tiek vērtēti kā labi un izcili, kas gan ir augstāk nekā pagājušajā gadā, bet tajā pašā laikā salīdzinoši zems vērtējums. Pagājušajā gadā kviešu raža cieta no pārmērīga lietus un saules trūkuma, savukārt šogad no sausuma un karstuma. Līdz kviešu ražas novākšanai Francijā atlikušas 4-6 nedēļas. Tuvāko laikapstākļu prognožu ietekmē, tiek sagaidīts, ka visai iespējams arī turpmāks ražas samazinājums un sējumu stāvokļa pasliktināšanās.

Karstums un sausums skāris arī Spāniju, kas ir viens no Baltijā izaudzēto augstās kvalitātes un lopbarības kviešu galamērķiem. Tiek prognozēts, ka Spānijas graudu imports šajā gadā pieaugs par aptuveni 1.3 miljonus tonnu, salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Jāpiemin, ka importa pieauguma prognozes šobrīd tiek attiecinātas vairāk uz lopbarības graudiem. Sākusies miežu novākšana un karstuma radītie draudi ražai sāk samazināties.

Arī Baltijas valstīs pavasara mēnešos ir pietrūcis nokrišņu, taču daudz labāka situācija līdz šim ir vērojama jūnija mēnesī. Lai arī vidējais nokrišņu daudzums Latvijā joprojām ir mazliet zem normas, tomēr vērojama laba siltuma un mitruma mijiedarbība, kas sniedz atbalstu ražas potenciālam. Jāņem vērā, ka turpmākajās nedēļās nepieciešami arī nokrišņi.

Laika prognoze nākamajām 15 dienām liecina, ka Latvijā mitruma līmenis turpinās būt nedaudz zem normas, savukārt, Francijā un Vācijā sagaidāmi nokrišņi, kas spētu kompensēt līdzšinējo nokrišņu trūkumu.

Krievija un Melnās jūras reģions

Laikapstākļi Melnās jūras reģionā ir bijuši dažādi, labvēlīgāki Rumānijā un Bulgārijā, sausāki Ukrainā un jaukti Krievijā. Dažos reģionos ir vērojams sausums, dažos augi cieš no vēsuma, bet kopumā bez lielām bažām par nodarītajiem zaudējumiem gaidāmajai ražai, ja laikapstākļi uzlabojas.

Ukrainā redzams nokrišņu trūkums – tiek paredzēta aptuveni 8,6% zemāka ražu nekā pagājušajā gadā. Turpmāko dienu laikā izmaiņas situācijā netiek solītas.

Krievijā (zemāk) mitruma līmenis ir bijis daudz labāks nekā Eiropā, tomēr arī šeit kopražā tiek plānots samazinājums, attiecīgi 100 miljonu tonnu, pretēji 120,7 miljonu tonnu šogad. Galvenokārt, tas skaidrojams ar netipiski vēso klimatu, kas kavējis kā sēju, tā arī tālāko vasaras kviešu attīstību. Piemēram, Volgas apkaimē attīstība ievērojami atpaliek, salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tomēr, attiecībā uz Krieviju, ir jāņem vērā kviešu pārpalikuma pieaugums no šī gada. Pēdējos aprēķinos minēts kopējais kviešu pārpalikums 11 miljonu tonnu apmērā, kas ir divreiz lielāks apjoms, nekā gadu atpakaļ. Tas nozīmē, ka pat tad, ja piepildīsies ražas samazinājuma prognozes, tas daļēji tiks kompensēts ar esošo pārpalikumu. Rezultātā Krievijas, Melnās jūras izcelsmes kviešu cenas, kā ierasts, būs visai agresīvas, it īpaši sezonas sākumā. Šobrīd jautājums ir, vai Krievijas un Melnās jūras kvieši ir pārāk lēti, vai arī pārējās pasaules kvieši pārāk dārgi. Spriežot pēc pēdējā Ēģiptes iepirkuma rezultātiem, kviešu cenas pieaug arī Krievijā un Melnajā jūrā.  

Austrālija

Arī Austrālijā, tāpat kā citviet pasaulē, būtu nepieciešams lielāks nokrišņu daudzums. Sausie laikapstākļi kavējuši sēju, kas vēlāk varētu radīt sarežģījumus ar piegādēm. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka kvieši tiek audzēti reģionos tuvāk krastam dienvidaustrumu un dienvidrietumu pusēs, kur situācija ir tikai nedaudz sliktāka, nekā citus gadus. Austrālijas kviešu kopraža šogad tiek paredzēta līdz 31% mazāka, nekā pagājušajā gadā, taču jāņem vērā, ka iepriekšējais gads bijis ar rekordlielu ražu.

Ņemot vēra esošo situāciju, laikapstākļi un nokrišņu trūkums ir galvenie ietekmējošie faktori līdzšinējās cenu izmaiņās. No tirgus tehniskās puses, šobrīd ir sasniegts salīdzinoši augsts cenu līmenis un ir ierobežots potenciāls cenai augt. Tomēr šajā gadījumā tas, vai kviešu cenas turpinās kāpt, būs atkarīgs nevis no tirgus tehniskajiem aspektiem, bet gan no tā, kādi laikapstākļi būs turpmāk un kāda būs pirmā informācija par novākto kviešu kvalitāti un ražību Francijā.