Lielākā daļa paliks bešā (Dienas bizness)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)  noraida zemnieku satraukumu un uzsver ekonomisko aspektu, kas varētu būt kritērijs atbalsta piešķiršanai. Proti, svarīga būs jaunu darbavietu radīšana un nodarbinātības veicināšana konkrētā pašvaldībā.  

Lauku uzņēmēju neapmierinātību izpelnījies Nacionālā attīstības plāna (NAP) piedāvātais ceļu infrastruktūras modelis, kurā VARAM piedāvā Kohēzijas un ERAF fondu līdzekļus novirzīt ceļu infrastruktūras sakārtošanai starp 9 nacionālas nozīmes centriem un 21 reģiona nozīmes centru (21+ 9), savukārt lauku teritoriju ceļu finansējumu piesaistīt no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Kā uzsver lauksaimnieku organizācijas, šī fonda  galvenie mērķi ir uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, sakopt vidi, atbalstīt lauku novadu pārvaldību, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti laukos, un tas tikai pastarpināti ir saistīts ar ceļu infrastruktūru.

Kritisks stāvoklis

Zemnieki lauku ceļu stāvokli daudzos reģionos dēvē par kritisku, tāpēc to sakārtošanai ar steigu būtu vajadzīgs finansējums. Kā DB skaidro kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, ceļi un meliorācija ir divas svarīgākās lietas, kas steidzami jāglābj.

«Ja gribam laukos saglabāt iedzīvotājus, tad nauda jāatrod no dažādiem resursiem. Pirms četriem gadiem, būvējot jauno biroju Elejā, tika solīts, ka ceļš tiks salabots, bet tas joprojām nav noticis. Mēs nevaram piesaistīt kvalitatīvus darbiniekus, jo viņi nav ar mieru kratīties pa šiem ceļiem. Tāpat lieli izdevumi tiek tērēti tehnikas remontos un apkopēs.»

E. Ruža gan zina arī gadījumus, kur ceļi ir izbūvēti, bet viņam šķiet, ka tas notiek tur, kur kādam deputātam varētu būt personiska ieinteresētība. Šogad tiek runāts par 1,8 miljonu t graudu rekordražu, bet tā ir jāpārvieto līdz ostām, attiecīgi jāizmanto lauku ceļi. «Jautājums – vai šeit būs ražošana vai aiz Rīgas novelkam svītru un pārējā teritorijā atstājam rezervātu, kur kādam braukt pēc trofejām?» neizpratnē ir Latraps vadītājs.

Viņš domā, ka «lauksaimniecība nav ceļu lieta» un lielāka atbildība par reģionālajiem ceļiem būtu jāuzņemas pašvaldībām.  Zemnieki arī uzskata, ka jābūt izstrādātiem vienotiem kritērijiem, pēc kuriem izvērtēt, kurus ceļus un kurā gadā rekonstruēs vai uzlabos, šiem kritērijiem jābūt publiski pieejamiem tāpat kā sarakstam, kuri ceļi kurā gadā un cik lielā apjomā tiks rekonstruēti, lai ražotājs zina, kad līdz savai ražotnei varēs nokļūt bez apgrūtinājuma. Arī kooperatīva Piena ceļš vadītāja Ilze Aizsilniece norāda, ka reģionālie ceļi daudzviet ir dramatiskā stāvoklī, nav pat iespējams bērnus uz skolu aizvest.

Ja situācija pasliktināsies, piena ražošanas biznesu daļai zemnieku var nākties izbeigt, jo nebūs iespējams pienu savākt. Tikmēr z/s Viļņi saimnieks Dzintars Hincenbergs vērtē, ka valsts ir kā viens liels reketieris, jo vienam dod, bet otram atņem un nekad nevarot zināt, pie kuriem ražotājs varēs sevi pieskaitīt nākamajā gadā. Situācija ar lauku ceļiem ir kritiska, taču būtisks ir jautājums, vai, piešķirot finansējumu ceļiem, tas reāli nonāks līdz paredzētajam mērķim.

Vēršas pie ministra

Lauksaimnieku organizācijas jau šonedēļ aicināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu lauku infrastruktūras sakārtošanu neuzvelt tikai uz lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju pleciem.

Proti, ar 227 miljoniem Ls nākamajā plānošanas periodā ir daudz par maz, lai savestu kārtībā reģionālos ceļus, taču ELFLA līdzekļi paredzēti citiem mērķiem. VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidro, ka nākamajā plānošanas periodā paredzēts atbalsts pašvaldībām 21 + 9 ietvaros, taču pārējām pašvaldībām atbalstu piešķirs, ja tām būs identificēti ekonomiski pamatoti projekti, kur paredzams, ka ieguldītās investīcijas atmaksāsies un tām būs reāla atdeve. Proti, svarīgākais ir jaunu darbavietu radīšana un nodarbinātības attīstība konkrētā pašvaldībā. R. Bremšmits arī atklāj, ka jau šobrīd ministru saskaņošanai nodota valsts investīciju programma, kas paredzēta dažādu infrastruktūras projektu atbalstīšanai, tostarp lauku ceļiem.
Pie optimistiskā scenārija šī programma varētu sākt darboties jau nākamgad. Detalizēts plāns finansējuma sadalei nākamajā plānošanas periodā gan tikšot izstrādāts kopīgi ar Satiksmes ministriju.

Zemnieku saeima aplēsusi, ka pa Latvijas ceļiem gada laikā tiek pārvietoti apmēram 1435 tūkst. tonnu graudu, no kuriem 456 167 tonnas ir kooperatīvu saražotās, 834,5 tūkst. tonnu piena, no kā 573,876 tūkst. tonnas ir kooperatīvu saražotās un 138 tūkst tonnu augļu un dārzeņu, no kuriem caur kooperatīviem tiek piegādātas 31 tūkst. tonnas. Kooperatīvu kopējā produkcijas vērtība ir 197 780 409 Ls,  kas tiek pārvietota pa Latvijas ceļiem.
Vidēji  rēķinot – kooperatīvu produkcijas apjoms ir 1/3 no kopējā LV saražotā apjoma. Provizoriski var pieņemt, ka lauksaimniecības produkcijas vērtība, kas tiek pārvietota pa Latvijas ceļiem, ir turpat 600 milj.Ls, nerunājot par citu uzņēmējdarbības jomu nepieciešamību pārvadāt produkciju, proti, nogādāt to patērētājam.

Karte ar pilsētām un novadiem, kuriem nākamajā plānošanas periodā varētu atvēlēt LIELĀKO daļu Kohēzijas un ERAF naudu ceļiem:

Oranžā krāsā atzīmēti tie reģioni, kuriem nākamajā plānošanas periodā varētu atvēlēt lielāko daļu Kohēzijas un ERAF naudu ceļiem.

VIEDOKĻI

Jābūt prioritātei
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons:
Pašreiz atsevišķi maģistrālie ceļi ir salaboti, bet reģionos ir diezgan katastrofāls stāvoklis. Ceļu sakārtošanai reģionos jābūt vienai no valdības prioritātēm, ja mēs domājam par tautsaimniecības attīstību, tad beidzot ir jāsaprot, ka bez ceļiem nebūs arī ražošanas, nav pieņemama situācija, ka pie lauku teritorijā esoša uzņēmuma, kurš ir lielākais nodokļu maksātājs, pat nav iespējams piebraukt. Tāpat katru gadu rudeņos un pavasaros lauksaimniekiem ir jādomā, kā izvest savus graudus vai atvest izejvielas ražošanai, jo nepārtraukti jādomā par to, cik sliktā stāvoklī ir reģiona ceļi un vai ar savu braucienu tos vēl vairāk nepasliktināsim. Savukārt piena transports, kurš savāc pienu no ražotājiem, būtu jānodefinē kā operatīvais transports, jo svaigpiens jāvāc katru dienu, to nav iespējams uzglabāt ilgāk par 24 stundām atbilstošā kvalitātē.

No ceļu fonda
Z/s Galiņi līdzīpašniece Edīte Strazdiņa:
Ja runājam par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad būtu jādomā arī par tām bedrēm, kas lauž traktortehniku. Ir muļķīgi, ka pavasaros un rudeņos ceļi tiek slēgti, kas, protams, ietekmē uzņēmējdarbību. Ja pašvaldībā ir uzņēmējs, kas attīsta uzņēmējdarbību, tad ir jādomā par tā konkurētspēju. Mēs šo jautājumu risinām kopā ar novada domi, bet, tālāk pabraucot, redzam, ka situācija ir briesmīga.
Naudu ceļiem nedrīkst ņemt no laukiem paredzētās naudas, tam jābūt ceļu fondam un attīstībai jābūt vienmērīgai. Uzskatu, ka nauda ceļos jāiegulda tur, kur darbojas uzņēmēji un tiek investēts attīstībā.

Avots: Dienas bizness 20.09.2012, news.lv