Lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījums pērn pieaudzis par 30%! (la.lv)
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) februārī jau otro gadu rīko aptauju par labāko lauksaimniecības kooperatīvu. Šogad lauksaimnieku aktivitāte bija trīsreiz lielāka nekā pērn, un piektdienas vakarā paziņoja konkursa "Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs" laureātus.
Šī reize Vecauces pilī bija īpaša ar to, ka LLKA atzīmēja savas pastāvēšanas desmit gadus.
Indulis Jansons, kurš kooperatīvu asociāciju ir vadījis visus šos gadus, secina, ka kooperatīvi sevi reabilitējuši lauksaimnieku acīs. "Laikā, kad kooperatīvi tika uzskatīti par kolhozu mantiniekiem vai privatizācijas subjektiņiem, mēs, tie pirmie, kas bijām izveidojuši savus kooperatīvus, sadūšojāmies izveidot asociāciju – Edgars Ruža no "LATRAPS", Arnis Ķibers no "Daives", Agrita Bumbiere no "Vārpas", Māris Petrēvics no "Dzēses" un es no "Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības". Iesākumā ļoti palīdzēja Ņina Rakstiņa," valdes priekšsēdētājs atgādina noieto ceļu. Nākotni viņš iezīmē vēl īsāk: "Kamēr vēl lielveikalu plauktos acu augstumā nebūs kooperatīvu ražoto piena un gaļas un citu produktu, tikmēr mums vēl ir kur augt."
"Bez apvienošanās kooperatīvu asociācijā daudzu zemnieku nebūtu mūsu vidū," savā apsveikumā uzsvēra Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, kurš pats darbojas kooperatīvā "LATRAPS".
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma atgādina visredzamākos kooperācijas panākumus: "Vislielākais kooperatīvs ir visu Latvijas uzņēmumu topā, šogad būs Jelgavas piena pārstrādes rūpnīca, kooperatīvi par trešdaļu palielinājuši savu apgrozījumu – tas viss ir kļuvis iespējams, pateicoties dzinējspēkam – kooperatīvu asociācijai."
Viņa atzīst, ka šajos gados kooperatīviem izdevies iegūt visu ticību un atzinību, un dod mājienu, ka vēl jāapvieno vairākas nozares ("nu jūs jau paši zināt, kuras"). To pārjautāju LLKA līderim. Indulis Jansons min gaļas un bioloģisko lauksaimnieku kooperatīvu izveidi, jo no 2014. gada Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi būs pieejami arī šiem kooperatīviem.
Divas balvas – kā uzticamākais kooperatīvs un par izaugsmi – tāpat kā pērn saņem piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe". Straupe ir viena no retajām vietām, kur izdevies saglabāt veco pagasta pienotavu – šogad tā atzīmēs simts gadus jau atjaunotā veidolā. "1993. gadā kooperatīvā sastājās visi pagasta viengovnieki un bijām 250 biedri. Tagad biedru mums ir divreiz mazāk – 107, bet piena – trīsreiz vairāk," stāsta valdes priekšsēdētājs Imants Balodis. Balodis_DB_12
Imants Balodis tagad smej, ka pēdējos gados uzpumpētos muskuļus laiž darbā – uzkrātās finanses (peļņa pērn 200 tūkstoši latu) liktas lietā piecos attīstības projektos. "Iegādājāmies piena mašīnu un četrus autofurgonus ar saldētavu produkcijas izvadāšanai. Pērn rekonstruējām ražošanas ēku, bet pašreiz mainām tehnoloģiskās iekārtas, uzlabojam ūdensapgādi, atjaunojam attīrīšanu."
Šo gandrīz divdesmit gadu laikā dzīve laukos mainījusies. "Daudzi laucinieki iet uz mūsu bodi pēc piena, bet kooperatīva rindās stājas no citiem pagastiem, jo mēs pieņemam tikai kvalitatīvus ražotājus. Tagad spējam pienu ne tikai savākt un pārstrādāt, bet arī pārdot produktus mūsu astoņos veikalos un daudzās tirdzniecības vietās. Saņemot peļņu, varam palīdzēt saviem biedriem – sākumā palīdzējām iegādāties dzesēšanas iekārtas, bet pērn diviem jau devām bezprocentu aizdevumu ES projektu īstenošanai," stāsta kooperatīva vadītājs un dvēsele.
Zemgalē stabils līderis ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) "LATRAPS", kas ir lielākais Latvijā gan pēc biedru skaita, gan pēc darbības rādītājiem (pērn divu miljonu latu peļņa, apgrozījumu izdevies kāpināt par trešdaļu). Līdzīgu uzrāvienu Vidzemē demonstrējusi "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība". Kurzemē pēc lauksaimnieku balsojuma labākā tituls ir LPKS "Durbes grauds", kurai gan nācās pārsēt 90% graudu izsalušo ziemāju dēļ, toties roku iemēģinājusi ķimeņu audzēšanā.
Latgalē strauju uzplaukumu piedzīvojusi LPKS "Viļāni". Kaut tā dibināta pirms gandrīz 20 gadiem un, mazajiem kooperatīviem pamazām apvienojoties, ar šādu nosaukumu darbojas no 1998. gada, tikai pēdējos divos gados, pateicoties jaunajai valdes priekšsēdētājai Aijai Kiserovskai, ir veikusi uzrāvienu un pērn pirmoreiz jau darbojusies ar 13 tūkstošu latu peļņu. 130 piena piegādātājus papildinājuši otrtik Rēzeknes, Riebiņu, Viļānu, Preiļu un Varakļānu novados, un arī piena divreiz vairāk – tas nonāk Trikātā un Jēkabpils piena kombinātā. "Mums asociācija palīdz, Uldis Krievārs brauc pie mums, "Trikātas" kooperatīvs dod padomu," par koleģiālo atbalstu pateicīga Aija.
Atšķirībā no Straupes kooperatīva "Viļāni" savāc pienu no mazajām saimniecībām, kurās ir viena vai pāris govis. "Mēs savācam no mazajiem, kur lielo kombinātu cisternas nelabprāt piebrauc. Piena nauda viņiem palīdz, un varbūt kāds nav spiests braukt uz Angliju," savu misiju skaidro kooperatīva valdes priekšsēdētāja. "Vienlaikus jāatzīst, ka lielākā daļa ir citur – valsts un pašvaldību darbā – strādājošie un piena nauda ir tikai papildu ienākums. Reti kuram kooperatīva biedram lauksaimniecība ir pamatnodarbošanās," viņa paskaidro.
Inga un Andris Teilāni (z/s "Ratiņi") ir lielākie kooperatīva piena piegādātāji ar 15 govīm un 12 nobarojamiem buļļiem, tomēr arī Inga strādā vēl citā darbā. Viņa atzīst, ka tieši ar Aijas stāšanos vadībā kooperatīvs ir uzplaucis. Izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, iegādājušies divas piena cisternas. Šis ir tikai viens no daudzajiem apvienošanās veiksmes stāstiem, kuru veidotāji piektdienas vakarā pelnīti ballējās Vecauces pilī.
LPKS "LATRAPS" izsaka pateicību visiem sabiedrības biedriem par sniegto atbalstu un par kopīgi padarītiem darbiem.
Konkursa "Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs" laureāti:
