Interesanti par graudu tirgu un attīstības tendencēm

Graudu ceļš uz citu līgu

Raivis Bahšteins, Dienas Bizness, 2015. gada 12. augusts

 

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Savukārt Latraps stabilāko eksporta galamērķu vidū kooperatīva ģenerāldirektors Edgars Ruža min Tuvos Austrumus un Ziemeļāfrikas valstis. Graudi lielākoties tiek pārdoti ar starpnieku, globālo treideru, palīdzību, kas pārvalda pasaules graudu plūsmu. Jaunajā sezonā vēl neviens kuģis nav uzkrauts, tāpēc pār- agri runāt par jauniem eksporta tirgiem, jo

«līdz kuģa uzkraušanai dažkārt pat nezinām, uz kurieni īsti tas dosies,» pamato E. Ruža. «Jāņem vērā, ka graudu raža šogad ir liela, bet to kvalitāte ir salīdzinoši zema – proteīna tajos ir mazāk. Tas stipri ietekmē eksporta virzienus. Pērn kvalitāte bija augsta, tāpēc tos noteikti varēja eksportēt uz Eiropu, bet Tuvajos Austrumos un Āfrikas ziemeļos pie mums ierasto maizi necep, tādēļ proteīna saturs graudos nav tik būtisks,» skaidroja E. Ruža.

Ja visu izaugušo izdosies veiksmīgi nokult, eksportēto graudu apjoms būs lielāks nekā pērn un vispār jebkad. LATRAPS iepriekšējā finanšu gadā strādāja ar 167 milj. eiro lielu apgrozījumu, peļņa bija 2 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotie dati. Savukārt VAKS pērn strādāja ar 45,1 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa bija 0,99 milj. Eiro.

Vietējais tirgus nīkst

«Latvijā patērētāju ir maz, bet graudus varam izaudzēt daudz,» pašmāju tirgus īpatnību raksturo I. Jansons. No 90. gadiem velkas līdzi problēmas ar norēķināšanos, graudkopjiem vietējo tirgu padarot vēl nepievilcīgāku, viņš stāsta. «Iekšējais tirgus ir ne tikai mazs, bet arī lejupejošs,» neslēpj I. Jansons. Viņam piekrīt E. Ruža: «Pirmkārt, vietējais tirgus nav liels, otrkārt, tas ir ar ļoti sliktu maksāšanas disciplīnu. Pārdodot eksportam, zinām, ka divas dienas pēc kuģa uzkraušanas nauda būs mūsu kontā, bet, pārdodot vietējam pircējam, mēnešiem ilgi jālūdzas un «jāizprot viņa grūtības».» Abos kooperatīvos vietējais patēriņš veido aptuveni 25-30% no izaudzētajiem graudiem. «Kamēr visi graudi nav klētīs, prognozēt ražas apjomu ir pāragri. Tomēr, spriežot pēc tā potenciāla, kāds uz lauka ir pašlaik, ir lielas cerības, ka kopraža būs būtiski lielāka, nekā ir bijusi jebkad līdz šim,» vērtē E. Ruža. Tā kā vietējais tirgus paliek nemainīgs vai sarūk, labāka raža nozīmē eksporta apjomu pieaugumu, savukārt vietējā patēriņa daļa būs ievērojami mazāka, atzīmē Latraps vadītājs. «Raža būs ievērojami labāka nekā divos iepriekšējos gados,» prognozē I. Jansons. «Cenšamies saglabāt stabilitāti, izaudzējot līdzīgu apjomu gadu no gada, turklāt jārēķinās ar ziemošanas izaicinājumiem un sausumu vasarās,» turpina VAKS vadītājs. Mērenās vasaras dēļ labības novākšana sākusies vēlāk, tās straujo gaitu gan varētu bremzēt kooperatīva četru elevatoru ierobežotā kapacitāte. Tādējādi labības kulšana var iestiepties «dziļi septembrī», liekot rēķināties ar mitriem graudiem.

Pudeles no graudiem

Paralēli aktīvajam graudu eksportam kooperatīvi kaļ plānus par to, kā graudiem pievienot vērtību. «Pie šī jautājuma strādājam nemitīgi. Diemžēl pieredze liecina, ka Latvijā liela daļa pārstrādes nevis pievieno vērtību, bet arvien saskaras ar grūtībām un beigās nevar savilkt galus kopā. Tā nav pievienotā vērtība, ja tiek prasīta zemāka izejvielu cena. Tieši pretēji – pievienotā vērtība būtu tad, ja mēs spētu zemniekiem par graudiem samaksāt vairāk. Diemžēl paši vēl neesam tik stipri attīstījušies, lai varētu uzsākt tik progresīvu pārstrādi,» stāsta E. Ruža, atzīstot, ka meklē un pēta, kādus produktus varētu ražot, bet pašlaik vēl nav gatavs par to runāt ar presi.

«Pētām inovatīvas lietas, un tieši tāpēc neesmu gatavs par to runāt sīkāk,» saka E. Ruža, piebilstot, ka neplāno ražot ne pārtiku, ne lopbarību, bet skatās citā virzienā. «Izvest izejvielu nav pareizākais attīstības veids,» piekrīt I. Jansons. «Tomēr pārstrāde neizdosies, ja nebūs tirgus. Skatāmies pārstrādes virzienā, bet vēl nevaram atrast piemērotu produktu, kas būtu pieprasīts ārpus Latvijas. Jāvērtē tendences. Noteikti mūsu virziens nebūs lopbarības ražošana vietējam tirgum. Taču varam domāt par proteīna iegūšanu vai no graudu cietes ražot pudeles. Pagaidām lēmumu neesam pieņēmuši, termiņš pārstrādes attīstīšanai nav noteikts. Līdz tam strādāsim kā līdz šim, eksportēsim graudus. Ja radīsies iespēja un būsim skaidri pārliecināti par finansiālo izdevīgumu, rūpnīca var tapt ātri, bet tikpat labi process var vilkties gadiem. Protams, bez nopietnām investīcijām nekas nenotiks,» stāsta I. Jansons.

Cena turas

«Pašlaik lielu argumentu, lai graudu cena slīdētu lejup, nav, tāpat kā nav iemeslu, lai tā augtu,» bilst E. Ruža. Kā zināms, Latvijas raža cenu neietekmē nemaz, jo to nosaka raža lielajās graudu ražotājvalstīs un globālais tirgus. Eiropā raža nav nemaz tik optimistiska, kā iepriekš prognozēts, taču nav arī slikta.

Pašlaik notiek ražas novākšana arī citviet Ziemeļu puslodē, bet, tā kā pēdējās dienās vērojams 7-8 eiro cenas kāpums kviešiem līdz 183 eiro par tonnu nedēļas sākumā, var secināt, ka citviet raža nemaz nav tik izcila. Globāli šogad plānots trešais lielākais iekūlums, sekojot diviem iepriekšējiem rekorda gadiem. Tāpēc cenas nevar kāpt. Vienlaikus patēriņš ir pieaugošs, tāpēc cenas graudiem diezgan stabilas ir jau kādu laiku. «Domāju, ka ar nelielām svārstībām, bet cenas šajā līmenī arī noturēsies,» turpina E. Ruža.

Tāpat rapša cena ir augšupejoša kopš augusta sākuma un sasniegusi 387 eiro par tonnu. «Vadoties pēc pašreizējām prognozēm, straujam cenu kāpumam nevajadzētu būt, jo pasaulē raža gaidāma laba,» iestarpina Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. «Apjomīgas pasaules graudu ražas ir faktors, kas būtiski ietekmē biržas cenu kritumu. Tomēr jāņem vērā ne tikai prognozētais graudu apjoms, bet arī to kvalitāte – ja graudu ir daudz, tomēr nekvalitatīvi, tad augstākās šķiras graudu cenas būs augstas,» piebilst K. Amsils.

Savukārt AS Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis pieļauj, ka saglabāsies augstākas iepirkuma cenas graudiem, salīdzinot ar pagājušo gadu: «Graudu cenas šobrīd sezonas sākumā ir nedaudz augstākas nekā pērn šajā pašā laikā, lai gan lielākajos graudu tirgos kopumā raža ir laba. Tāpēc ir ļoti grūti prognozēt cenu attīstību, bet izskatās, ka šogad tā var būt labvēlīga mūsu zemniekiem.»

Dzirnavnieki aktīvi

Līdz 2013. gadam eksports veidoja aptuveni 30% no Rīgas dzirnavnieka apgrozījuma, bet pēdējā gadā tas palielināts līdz 40%, atklāj Ž. Pakeltis. Straujš eksporta palielinājums noticis tieši pēdējā gada laikā, kad apgūti vairāki jauni eksporta tirgi – Ķīna, Itālija, Kenija, Apvienotie Arābu Emirāti, kopā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 valstīm. «Lietuvu un Igauniju mēs uztveram kā vietējos tirgus,» piebilst Ž. Pakeltis.

Visvairāk no Rīgas dzirnavnieka eksporta veido tieši gatavā produkcija – pārslas, putras, milti u.tml. Piemēram, uz Ķīnu tiek eksportētas ātri pagatavojamas putras ar šim tirgum pielāgotām garšām, bet Eiropā pieprasījums ir arī pēc bioloģiskajiem produktiem, piemēram, uz Itāliju tiek eksportētas bioloģiskās auzu pārslas. Savukārt AS Dobeles dzirnavnieks vadītājs K. Amsils stāsta, ka uzņēmuma eksporta galamērķi ir Eiropa un aptuveni 36 trešās pasaules valstis galvenokārt Āfrikā un Āzijā, kas no kopējā eksporta apgrozījuma veido 35-40%. Eksports kopumā pērn veidoja 53% no Dobeles dzirnavnieka apgrozījuma jeb 41,4 milj. eiro, bet šā gada pirmajā pusgadā – jau 57% no kopējā apgrozījuma.

Salīdzinājumam – 2010. gadā tas bija 15,6 milj. eiro un 31% no apgrozījuma. 2015. gadā plānots kāpināt kopējo apgrozījumu par aptuveni 10%, uzsvaru liekot galvenokārt uz trešo valstu tirgiem, stāsta K. Amsils. «Pagājušajā gadā mūsu eksporta tirgu papildināja tādas eksotiskas valstis kā Madagaskara, Burkinafaso, Maroka, Libērija, Nigēra, Kongo Demokrātiskā Republika, Čada un citas. Šogad ir uzsākts eksports uz tādām valstīm kā Ukraina, Lesoto un Svazilenda. Galvenās eksporta preces ir makaroni, jo īpaši – spageti, kā arī milti, cieto kviešu jeb durum manna un dzīvnieku barība.