Graudu cena – pēdējā pile maiznieku kausā (news.lv)
Pie zemnieku kooperatīva Latraps graudu kompleksa kravas auto, piekrauti ar graudiem, zumina kā lēnas, neveiklas, tomēr ļoti apzinīgas kamenes. Uzstutējas uz svariem, pacieš kvalitātes mērījuma pīķi mugurā un tālāk gāzelējas līdz nodošanas renēm. Graudi birst straumēm, noliktavas piebērtas vai līdz jumtam, un kvieši jau kāpj pāri slieksnim. Latvijā šogad tiek plānota lielākā raža pēdējo piecpadsmit gadu laikā, par vairāk nekā 60% pārsniedzot iepriekšējo gadu rādītājus, turklāt tā sakritusi ar pasaules tirgū augstāko cenu punktu – labības audzētāji var uzgavilēt. Zemkopības ministrija lēš, ka kopraža varētu sasniegt 1,8 miljonus tonnu. Tiesa, lielo cenas svārstību dēļ dažam zemniekam arī mieles – pārsteidzies ar cenas nofiksēšanu. Taču zaudētāju vismaz šovasar Latvijas labības audzētāju vidū nav. Vienlaikus izskan bažas – dārgā labība iesitīs pa vienkāršo pircēju maciņiem. Visticamāk, maize tiešām rudenī kļūs dārgāka, taču augstās labības cenas būs vien pēdējais piliens maiznieku spējā izturēt konkurences un arī izejvielu dārdzības spiedienu.
Vispirms vietējiem
Vēsturiski šis ir izcils gads, turklāt graudu cenas turas rekordlīmeņos, tāpēc zemnieku ienākumi ir ļoti labi, prieku neslēpj Latvijā lielākā zemnieku kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža. Pilsētnieki šķendējas, ka nav piedzīvojuši ne kārtīgu ziemu, ne īstu vasaru, savukārt labības audzētājiem tas nācis tikai pa labu – maigajā ziemā ziemāji labāk attīstījušies, savukārt dāsnie lieti un saules trūkums nav ļāvis graudiem sadīgt vārpās. Tiesa, ja mazāk lītu, mēslojums nebūtu ieskalojies pārāk dziļi augsnē, savukārt vairāk saules būtu veicinājusi graudu kvalitāti, taču kopumā rezultāts ir gana apmierinošs, var secināt pēc E. Ružas teiktā. Lielākā daļa no Latraps savāktajiem graudiem, pērn pat 80%, aizgājusi eksportam. E. Ruža uzsver – prioritāte ir apgādāt vietējo tirgu, tikai tad kraut kuģos.
Vismaz augsto graudu cenu dēļ pilsētniekiem nevajadzētu bažīties, ka maize kļūs dārgāka, mierina E. Ruža. «Maizes cenā graudu ir tik, cik melns aiz naga, labi ja 7% no visām izmaksām,» lēš Latraps vadītājs. Viņš gan pieļauj iespēju, ka maizes cenas celsies, jo pēdējos gados, par spīti augošajām izmaksām, dzirnavnieki un maiznieki nav tās palielinājuši, gaidot, ka graudu augstā cena nebūs pastāvīga. Taču lielāks cenas pieaugums varētu būt cūkgaļai, vistas gaļai un arī olām – lai nobarotu cūciņu vai vistu, graudu nepieciešams gana daudz.
Labāk bez svārstībām
A/s Rīgas dzirnavnieks 99% izejvielu iepērk no vietējiem graudu audzētājiem, stāsta uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons. Par šīs vasaras ražas kvalitāti viņš izsakās atzinīgi, taču atzīst – graudu cenas kāpuma dēļ arī miltu pašizmaksa kļūst augstāka. Maizniekiem vienu cenu kāpumu miltiem jau viņi piemērojuši, tuvākajās dienās cena vēl varētu tikt nedaudz paaugstināta. S. Jansons atzīst – nekomfortabli strādāt, kad graudu cena svārstās. «Tu iepērc kādu apjomu un nemaz vēl nezini, vai darījums bijis izdevīgs, cenas svārstās... mums labāk, ja cena ir stabila visu gadu, nopērc graudus, samal un aizmirsti,» tiešs ir S. Jansons.
Rīgas dzirnavnieks sadarbojas ar lielākajiem maizes ražotājiem – Hanzas maiznīcai tiek piegādāti kvieši, savukārt Fazer maiznīcai – rudzu milti, izejvielas nonāk arī pie reģionālajiem un nišas maizniekiem. Liela daļa produkcijas nonāk eksportā – Somijā Rīgas dzirnavniekam ir klients, kas cep bulkas McDonalds, auzu milti tiek vesti uz Krieviju, ir sadarbības partneri Eiropā. S. Jansons lēš – atkarībā no graudu kvalitātes ap 70% no miltu pašizmaksas ir graudi, taču maizē miltu cenas īpatsvars ir tikai nedaudz vairāk par 10%. Viņš pieļauj, ka maizes cenas varētu kāpt, jo maizniekiem pēdējos gadus finansiālā situācija nav bijusi spoža, turklāt kāpj degvielas cenas, arī energoresursi lētāki nekļūst.
Pēdējais piliens
Miltu izmaksas maizes gala cenā atkarībā no tās šķirnes var būt 10–15%, saka a/s Hanzas maiznīca mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners. Latvijas Maiznieku biedrība aprēķinājusi, ka miltu izmaksas veikalos nopērkamā maizē varētu būt ap 11%, pārējais ir mazumtirdzniecības uzcenojums, kas var būt pat līdz 36%, citas izejvielas, darba algas, izmantotā enerģija, loģistika un citas komponentes.
Taču augstās graudu cenas, kas rezultējas arī dārgākos miltos, ir pēdējais piliens maiznieku pacietības kausā – divus gadus cenas noturētas zemas lielās konkurences dēļ, bet nupat vairs nav iespējams pašiem maizniekiem absorbēt izmaksas, kas tikai kāpj. Pēdējo gadu laikā maizes cepšana ne tuvu vairs nav tā pelnošākā nozare. Hanzas maiznīcai peļņa pērn samazinājusies par 74%, otram lielākajam spēlētājam Fazer maiznīcai pērn zaudējumi bijuši 253 000 latu apmērā. Arī maizes patēriņš Latvijā krities – tās ražotājiem iegriež gan nepārdomāti dietologu izteikumi, gan arī lielveikalu ķēdes, kas pašas ķērušās pie maizes cepšanas. Pagaidām lielie spēlētāji, cīnoties par pircēju maciņiem, turējušies pie iespējami zemākās cenas, taču nupat pieejamās jaudas izsīkst arī pašiem. «Ir indikācijas, ka rudenī miltu cenas celsies, visticamāk, arī maize rudenī kļūs dārgāka 2–5 santīmu robežās,» lēš E. Vegners. Viņš gan saka – tas būs beidzamais solis, ko katrs maiznieks izvērtēs pats.
1,8 - Tik miljonus tonnu Latvijā varētu sasniegt graudu kopraža
260 - Aptuveni tik eiro liela biržā pēdējo nedēļu laikā ir kviešu cena tonnā
18 - Par tik procentiem augstāka ir pārtikas kviešu vidējā iepirkuma cena Latvijā, salīdzinot ar 2011. gada augustu
GRAUDI
- Graudu cenu visā pasaulē nosaka cenas graudu biržās;
- Eiropā galvenais indikators ir Francijas birža MATIF, kas pēdējo mēnešu laikā graudu cenai uzrādījusi pat 30% pieaugumu;
- Biržas cenu svārstības ietekmē vairāki faktori – viens no svarīgākajiem ir graudu raža;
- Starptautiskā Graudu padome prognozē, ka kviešu raža 2012./13. mārketinga gadam būs par 0,5% zemāka jeb 662 milj. tonnu;
- ASV lauksaimniecības kviešu ražas prognoze sezonai ir 662,8 milj. tonnu.
MILTI
- Miltu cenu veido 70% no graudu cenas, pārējās ir loģistikas un ražošanas izmaksas;
- Tā kā graudi ir smags produkts par salīdzinoši zemu cenu, to pārvadāšana būtiski ceļ izmaksas. Tāpēc Latvijas dzirnavnieki pēc iespējas dažādus graudus iepērk Latvijā;
- Lai augstas graudu cenas apstākļos uzņēmums strādātu ar maksimālu peļņu, daļa no iepirktajiem graudiem tiek pārdota biržā, lai vēlāk, kad cenas kritīsies, tos iepirktu jau par zemāku cenu, tā panākot mazākas izmaksas miltu ražošanā;
- Pie maizniekiem nonāk aptuveni 90% saražoto miltu, pārējie – pie patērētājiem mazumtirdzniecībā.
MAIZE
- Maizes kukulīša cenu veikalā veido izmaksu kopums, miltu cena no tās ir aptuveni 11%;
- Līdz pat 36% no maizes cenas var būt mazumtirdzniecības uzcenojums;
- Kopējās izejvielu izmaksas ir līdz 30%;
- Pārējo cenu veido PVN, transporta izdevumi, darba algas, enerģija, ražošanas uzturēšana, amortizācija, kā arī uzņēmuma peļņa;
- Pēdējo divu gadu laikā maizes cena Latvijā nav kāpusi sīvās konkurences dēļ – lielie uzņēmumi cīnās par klientiem, piedāvājot pēc iespējas zemāku cenu.
Virtuālās spēles dzen graudu cenas debesīs
Graudu audzētājiem Latvijā šovasar paveicies – rekordlielā raža sakritusi ar gandrīz vai augstāko graudu cenas punktu. Tiesa, tas noticis uz citu lauksaimnieku rēķina, kuri visā pasaulē saskārušies vai nu ar pārāk aukstu ziemu, vai arī svelmainu vasaru. Turklāt augstās tirgus cenas nav izskaidrojamas ne ar kādiem ekonomikas likumiem. Ar biržas spēlēm gan, ir pārliecināti lauksaimnieki un arī graudu uzpircēji.
«Pēdējos gadus graudu tirgus darbojas pretēji visiem ekonomikas un tirgus likumiem,» saka zemnieku kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža. Viņš skaidro – parasti kulšanas laikā graudu cena krītas, bet pēdējos trīs gados notiek tieši pretējais, kas ar loģiku īsti nav izskaidrojams. Kulšanas laikā zemniekam teorētiski neesot daudz iespēju, kur likt graudus, un pircējs var diktēt cenu, taču tagad, lai arī raža vēl nav novākta, graudu cena ir visaugstākā. E. Ruža šo situāciju skaidro ar situāciju biržās: «Tur spēlē naudas investori, kurus maz interesē, kas tur aug.» Kooperatīvs biržā gan nedarbojas – tās noteiktās cenas tiek izmantotas, lai noteiktu samaksu zemniekam par atvestajiem graudiem, taču ar spekulācijām Latraps neaizraujas. «Biržā nav nekādu likumu, un nopelnīt var tikai cilvēki ar miljardiem un uz mazo rēķina. Tāpat kā kazino – vinnē ne jau tas, kas met naudu aparātā, bet gan tas, kurš to aparātu uzstāda,» paralēles velk E. Ruža.
Tiesa, tā kā Latraps tikai seko cenu svārstībām biržā, bet graudus tur nepārdod, reizēm arī pašu zemniekiem gadās piedzīvot vismaz morālas ciešanas, jo līgumi saslēgti, fiksējot cenu, kas ir aptuveni par 50 eiro mazāka par tonnu nekā tagadējā. Daži zemnieki tāpēc izvēlas riskēt, fiksētos līgumus noslēdzot tikai par daļu graudu, otru atstājot brīdim, kad cena atkal skries debesīs. Tiesa, var arī neskriet. Vēl daži zemnieki izvēlas daļu ražas pārdot uzņēmējiem, kuru galvenā peļņa ir tieši no spekulācijām biržā, E. Ruža atzīst, ka Latvijā tādu pēdējā laikā saradies gana daudz.
«Biržas ietekmes fenomens kļuva akūts apmēram no 2007. gada, kad tajā ieplūda ne tikai ar graudiem saistīta nauda, tai pievērsās arī cilvēki, kas pirms tam pelnīja, piemēram, ar naftu,» saka Rīgas dzirnavnieka ģenerāldirektors Sandis Jansons. Paši viņi biržas pakalpojumus gan izmanto, lai gūtu finansiālo nodrošinājumu – iepērkot graudus, daļa tiek pārdota biržā gandrīz par tādu pašu cenu, kāda bijusi pirkuma brīdī. Rudens otrajā pusē plānots šo daļu atkal atpirkt, nu jau par zemāku cenu, protams, ja paveiksies, jo prognozējams tas nav.
Kā vienu no galvenajiem biržas cipariņu virzītājspēkiem E. Ruža min laika prognozes – tiekot spekulēts, vai kādā reģionā beidzot savilksies lietus mākoņi vai tomēr turpināsies svelme. Viņam gan nepiekrīt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe – mēģinot uzminēt graudu nākotnes cenu biržā, jāņem vērā arī citi faktori, to skaitā kopējais graudu krājums pasaulē, ekonomiskie rādītāji dažādās valstīs, arī naftas cena, politiskie nemieri un vēl citi rādītāji. «Punktu ir daudz, nav tāda viena – ja kāds spētu saprast kopējo shēmu, kā veidojas šīs cenas, un to arī prognozēt, viņš būtu tikpat nozīmīgs cilvēks kā tie, kam ir pieeja atompogām,» nosmej I. Gulbe. Taču realitātē ir iespējams tikai analizēt situāciju, vilkt paralēles ar vēsturiskajiem datiem un... mēģināt uzminēt.
Avots: news.lv 06.09.2012/ Izdevums Diena, rubrika Ziņas